Informatīvi materiāli un publikācijas

Mums ir svarīga sabiedrības informēšana par būvfizikas un energoefektivitātes jautājumiem. Tāpēc šajā nodaļā esam apkopojuši noderīgu informāciju ikvienam, kuram būvfizika ir aktuāla tēma meklējot atbildes uz saviem jautājumiem.

Gadu gaitā esam izveidojuši plašu publikāciju bibliotēku un problēmsituāciju arhīvu. Plašsaziņas līdzekļos regulāri ir piejami mūsu sagatavoti raksti par būvfizikas aktuālajām tēmām. Piedāvājam iepazīties ar mūsu publikācijām presē, semināru materiāliem, kā arī dažādu problēmsituāciju fiksācijām un to analīzēm. Ar dažādām interesantām un pamācošām situācijām no ikdienas objektiem un projektu risinājumos var iepazīties un sekot līdzi arī Būvfizikas Facebook lapā

Noderīga informācija

“Ēku energoefektivitātes likums”

1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos;
2) ēkas energosertifikācija — process, kurā nosaka ekspluatējamas ēkas vai tās daļas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai nosaka projektējamas, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniedz ēkas pagaidu energosertifikātu;
3) ēkas inženiertehniskā sistēma — tehniskā aprīkojuma kopums, kas atsevišķi vai kopējā sistēmā nodrošina ēkas vai ēkas daļas apkuri, ventilāciju, dzesēšanu, apgaismojumu un karstā ūdens apgādi;
4) gaisa kondicionēšanas sistēma — tādu sastāvdaļu kombinācija, kuras nodrošina telpu mikroklimata uzturēšanu, tostarp kontrolējot vai samazinot temperatūru;
5) neatkarīgs eksperts — energoauditors vai cita persona, kas ir tiesīga veikt energosertifikāciju un pārbaudīt apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas;
6) gandrīz nulles enerģijas ēka — paaugstinātas energoefektivitātes klases ēka, kuras energoapgādei izmanto augstas efektivitātes sistēmas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu.
3.pants. Likuma darbības joma
(1) Likums nosaka:
– 1) ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības;
– 2) projektējamu, pārbūvējamu vai atjaunojamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības;
– 3) ēku energosertifikācijas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes prasības.
(2) Šā likuma prasības nepiemēro ēkām:
– 1) kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;
– 2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;
– 3) kuras projektētas un būvētas dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām;
– 4) kuras ir dzīvojamās ēkas, ko izmanto vai paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem gadā vai arī ierobežotu laiku katru gadu, un kuru paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par 40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā (piemēram, vasarnīcas, dārza mājas);
– 5) kuras ir brīvi stāvošas un kuru kopējā telpu platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem;
– 6) kuras paredzētas lietošanai uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem;
– 7) kuras ir rūpnieciskās ražošanas ēkas un lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas ar zemu enerģijas pieprasījumu (kopējais enerģijas patēriņš nepārsniedz 50 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)
4.pants. Energoefektivitātes minimālās prasības
(1) Energoefektivitātes minimālās prasības ekspluatējamām ēkām, proti, ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni, kuru pārsniedzot ēkas īpašniekam ir pienākums veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, nosaka citi normatīvie akti.
(2) Energoefektivitātes minimālās prasības projektējamām ēkām attiecībā uz to ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti.
(3) Energoefektivitātes minimālās prasības pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām attiecībā uz to ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti. Energoefektivitātes minimālās prasības pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām piemēro, ja:
– 1) būvniecības ieceres dokumentācijā ēkas ārējā norobežojošā konstrukciju būvelementa pārbūve skar vairāk nekā 25 procentus no šā būvelementa virsmas;
– 2) veic ēkas inženiertehnisko sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu.
(4) Šā panta trešajā daļā minētās energoefektivitātes minimālās prasības pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai nav ekonomiski pamatota.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)
5.pants. Augstas efektivitātes sistēmu izmantošana
(1) Projektējot ēkas, izvērtē iespēju tajās izmantot šādas augstas efektivitātes sistēmas:
– 1) decentralizētas energoapgādes sistēmas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus;
– 2) sistēmas, kurās izmanto koģenerāciju vienlaicīgai siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanai;
– 3) sistēmas, kurās izmanto siltumsūkņus, kas, mainot siltuma dabisko plūsmu, pārvada siltumu no dabiskās vides uz ēkām vai ēku inženiertehniskajām sistēmām;
– 4) centralizētas siltumapgādes vai centralizētas dzesēšanas sistēmas, īpaši tādas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un kuras, pievadot enerģiju no centrālā enerģijas ražošanas avota, izmantojamas vairākām ēkām vai teritorijām.
(2) Ja pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām plānots pārbūvēt ēkas inženiertehniskās sistēmas, izvērtē augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas iespējas.
(3) Izvērtējot augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas iespējas, norāda šo sistēmu izmantošanas tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus.
(4) Augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējumu iekļauj būvprojektā, ja šāda analīze nav veikta vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos vai arī pašvaldība nav paredzējusi ierobežojumus attiecīgās augstas efektivitātes sistēmas izmantošanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)
6.pants. Ēkas energoefektivitātes novērtēšana
(1) Ekspluatējamām ēkām neatkarīgs eksperts novērtē aprēķināto un izmērīto energoefektivitāti.
(2) Projektējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām neatkarīgs eksperts novērtē aprēķināto energoefektivitāti.
(3) Novērtējot ēkas energoefektivitāti, ņem vērā:
– 1) norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;
– 2) apkures sistēmu un dzesēšanas sistēmu;
– 3) karstā ūdens apgādes sistēmu;
– 4) gaisa kondicionēšanas sistēmu;
– 5) iebūvētās apgaismes sistēmas;
– 6) ventilāciju un gaisa caurlaidību;
– 7) atrašanās vietu un orientāciju pret debess pusēm;
– 8) saules ietekmi;
– 9) ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu;
– 10) iekšējās slodzes.
(4) Ēkas daļas energoefektivitāti novērtē atbilstoši šā panta nosacījumiem, ja ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite.
(5) Ēkas energoefektivitāti novērtē saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)
7.pants. Ēkas energosertifikācija
(1) Ēkas energosertifikāciju veic:
– 1) projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;
– 2) ēkas daļai projektējamā, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;
– 3) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu;
– 4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;
– 5) valsts vai pašvaldības īpašumā esošai vai valsts vai pašvaldības iestādes lietošanā nodotai publiskai ēkai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus;
– 6) gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.
(2) Ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu to ēkas daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites.
(2prim) Ekspluatējamas ēkas daļas energosertifikāciju var neveikt, lai šo ēku pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja ir spēkā esošs attiecīgās ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts.
(3) Ēku energosertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)
8.pants. Ēkas energosertifikātā un ēkas pagaidu energosertifikātā iekļaujamās ziņas un energosertifikāta derīguma termiņš
(1) Ēkas energosertifikātā iekļauj:
– 1) ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei;
– 2) ēkas energoefektivitātes novērtējumu izmērītajai energoefektivitātei;
– 3) ziņas par ēku un ēkas raksturojumu;
– 4) ziņas par ēkas energosertifikāta izdevēju.
(2) Ēkas pagaidu energosertifikātā iekļauj:
– 1) ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei;
– 2) ziņas par ēku un ēkas raksturojumu;
– 3) ziņas par ēkas pagaidu energosertifikāta izdevēju.
(3) Ēkas energosertifikātā vai ēkas pagaidu energosertifikātā iekļauj informāciju par ēkas energoefektivitātes klasi, atsauces rādītājus, pēc kuriem ēkas īpašniekam, īrniekam vai nomniekam būtu iespēja salīdzināt ēkas energoefektivitāti.
(4) Novērtējot ēkas daļu, šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētās ziņas norāda par attiecīgo ēkas daļu.
(5) Energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus izstrādā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz telpu gaisa kvalitāti un komforta līmeni.
(6) Ēkas energosertifikātam pievieno pārskatu, norādot tajā ekonomiski pamatotus energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā.
(7) Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi, ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņš ir trīs gadi. Ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts zaudē spēku, ja ēkai vai ēkas daļai tiek izsniegts jauns ēkas energosertifikāts vai jauns ēkas pagaidu energosertifikāts.
(8) Ēkas energosertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017. Grozījumi septītajā daļā attiecībā uz ēku pagaidu energosertifikāta derīguma termiņu stājas spēkā 01.08.2017. Sk. Pārejas noteikumu 9. punktu)
9.pants. Ēku energoefektivitātes klases
(1) Ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmā atkarībā no energoresursu patēriņa ēkas tiek iedalītas šādi:
– 1) pamata energoefektivitātes klases ēkas;
– 2) paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas.
(2) Pamata energoefektivitātes klases ēku grupā ietilpst:
– 1) jaunbūves, kuras projektētas atbilstoši normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz projektējamu ēku energoefektivitātes līmeni;
– 2) pārbūvētas vai renovētas ēkas, kuras atbilst normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz pārbūvējamu vai atjaunojamu ēku energoefektivitātes līmeni;
– 3) ekspluatējamas ēkas, kuras atbilst normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz ekspluatējamu ēku energoefektivitātes līmeni.
(3) Paaugstinātas efektivitātes klases ēku grupā ietilpst ēkas, kuras pārsniedz normatīvajos aktos izvirzīto projektējamu, pārbūvējamu vai atjaunojamu ēku energoefektivitātes prasību līmeni.
(4) Ēkas atbilstību ēku energoefektivitātes klasei nosaka, veicot ēkas energosertifikāciju.
(5) Ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)
10.pants. Paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas
(1) Mērķus paaugstinātas energoefektivitātes klases ēku būvniecībai un esošo ēku pārbūvēšanai par paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkām nosaka politikas plānošanas dokumentos.
(2) Finansiālos un cita veida atbalsta pasākumus paaugstinātas energoefektivitātes klases ēku būvniecībai un esošo ēku pārbūvēšanai par paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkām nosaka citi normatīvie akti.
(3) Ministru kabinets nosaka energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)
11.pants. Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude
(1) Efektivitātes un jaudas samērojamību novērtē:
– 1) apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda (ražotāja noteiktā un garantētā maksimālā siltuma atdeve kilovatos, ko var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti) ir lielāka par 20 kilovatiem;
– 2) gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.
(2) Par apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda pārbaudes aktu, iekļaujot tajā pārbaudes rezultātus un ieteikumus pārbaudītās sistēmas energoefektivitātes uzlabošanai, ja attiecīgu pasākumu īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā. Aktu pievieno ēkas energosertifikātam, ja tiek veikta ēkas energosertifikācija.
(3) Pārbaudes kārtību un termiņus apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem, nosaka Ministru kabinets.
12.pants. Neatkarīgi eksperti
(1) Ēku energosertifikāciju, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi ir tiesīga veikt persona ar atbilstošu kompetenci — neatkarīgs eksperts.
(2) Veicot ēkas energosertifikāciju, apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi, neatkarīgs eksperts izmanto attiecīgā darba izpildei nepieciešamās metodes un piemērojamos standartus, kā arī veic aprēķiniem nepieciešamo datu kvalitātes kontroli, lai nodrošinātu aprēķinu rezultātu pareizību un novērtējuma objektivitāti un ticamību. Energosertifikācijas un pārbaudes dokumentāciju glabā 10 gadus.
(3) Neatkarīgs eksperts nepieļauj rīcību, kas pasūtītāja vai citas personas interesēs varētu mazināt iegūto rezultātu pareizību, novērtējuma objektivitāti un ticamību.
(4) Neatkarīga eksperta kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, neatkarīga eksperta reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī neatkarīgu ekspertu reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Neatkarīga eksperta kompetences apliecināšanas pārbaudes un profesionālās darbības uzraudzības uzdevumu deleģē privātpersonai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Izpildot deleģēto uzdevumu, privātpersona atrodas Ekonomikas ministrijas padotībā.
(6) Ministru kabinets apstiprina maksas pakalpojuma cenrādi par neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību, kā arī nosaka samaksas un saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017. Piektā un sestā daļa stājas spēkā 01.01.2018. Sk. Pārejas noteikumu 10. punktu)
13.pants. Ēkas īpašnieka pienākumi un tiesības
(1) Ēkas īpašnieks:
– 1) šajā likumā noteiktajos gadījumos nodrošina ekspluatējamas ēkas vai tās daļas un projektējamas ēkas energosertifikāciju, kā arī apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi;
– 2) nodrošina ekspluatējamas ēkas atbilstību minimālajām ēku energoefektivitātes prasībām;
– 3) ja publiskai ēkai veikta energosertifikācija, nodrošina, lai energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts tiktu izvietots attiecīgajā ēkā apmeklētājiem redzamā vietā;
– 4) sludinājumā vai reklāmā par ēkas vai tās daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu norāda ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītājus, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā ēkai ir veikta energosertifikācija;
– 5) ja ēka ir dzīvojamā māja, pievieno dzīvojamās mājas lietai saskaņā ar šo likumu sagatavotos dokumentus (piemēram, ēkas energosertifikātu, atzinumus);
– 6) nodrošina nepieciešamos apstākļus un attiecīgu dokumentāciju, ja īrniekam vai nomniekam nepieciešama ēkas vai ēkas daļas energosertifikācija.
(2) Ēkas īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā ir tiesīgs saņemt Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzfinansējumu ēkas energosertifikācijai, kā arī ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.
(3) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto pienākumu izpildes uzraudzību un kontroli atbilstoši savai kompetencei veic Būvniecības valsts kontroles birojs. Lēmuma pieņemšana un izpilde attiecībā uz privātpersonu un atvasinātu publisku personu notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Šā panta pirmās daļas 4. punktā un 14. panta pirmajā un otrajā daļā minēto pienākumu izpildes uzraudzību un kontroli veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ievērojot reklāmu un patērētāju tiesību aizsardzību regulējošos normatīvos aktus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)
14.pants. Citu personu tiesības un pienākumi
(1) Ekspluatējamas ēkas vai tās daļas pircējs, īrnieks vai nomnieks vai projektējamas ēkas pircējs ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu, ja attiecīgās ekspluatējamās ēkas vai tās daļas vai projektējamās ēkas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar šā likuma prasībām.
(2) Ekspluatējamas ēkas vai tās daļas vai projektējamas ēkas pircējs ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu un saņemt to pēc ēkas vai tās daļas iegādes, ja attiecīgās ekspluatējamās ēkas vai tās daļas vai projektējamās ēkas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar šā likuma prasībām un ja attiecīgais dokuments nav pievienots dzīvojamās mājas lietai.
(3) Valsts pērk vai nomā tikai tādas ēkas, kas atbilst šā likuma 4.pantā noteiktajām energoefektivitātes minimālajām prasībām, ko apliecina ēkas energosertifikāts.
(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās prasības var nepiemērot, ja valsts pērk ēku, kura nepieciešama valsts pārvaldes funkciju veikšanai un kuru pirms izmantošanas uzsākšanas paredzēts atjaunot vai pārbūvēt atbilstoši šā likuma 4.panta trešajā daļā noteiktajām prasībām vai arī nojaukt.
(5) Šā panta trešajā daļā noteiktās prasības var nepiemērot, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
– 1) ēkas atbilstību šā likuma 4.pantā noteiktajām energoefektivitātes minimālajām prasībām tehniski vai funkcionāli nav iespējams nodrošināt;
– 2) starp nekustamo īpašumu tirgotājiem vai iznomātājiem nepastāv pietiekama konkurence;
– 3) augstākiem energoefektivitātes kritērijiem atbilstošas ēkas pirkšana vai noma nav ekonomiski izdevīga.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2016. un 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)